Viktors Smirnovs

 

Brīnums jau ir tas, ka es dzīvs un vesels nonācu šeit. Tas varēja arī nenotikt, ja vien pie mums uz Kauguriem nebūtu atbraukusi evaņģelizācijas telts. Nejauši, vai drīzāk ziņkārības dzīts aizgāju turp. Pat nesaprotu kā, bet dzirdētie vārdi mani ļoti aizskāra un es tajā reizē nožēloju savas nepareizās dzīves grēkus un atvēru savu sirdi Jēzum.
Mana ģimene, kas ārēji varbūt pēc tādas izskatījās, faktiski jau piecus gadus galīgi nebija ģimene. Es daudz varētu stāstīt par to, kā alkohols postīja manu dzīvi. Nekad pat necerēju, ka ģimenes attiecības iespējams atjaunot. Bet pateicoties Dievam, viss notiek vislabākajā veidā.


Šeit rehabilitācijas centrā es sāku pa īstam iepazīt Dievu un izprast Bībeli. Visi kaitīgie ieradumi nu ir atstāti vecajā pagātnē. Gluži kā upe tek uz priekšu un neatgriežas, tā arī es virzos uz priekšu jaunajā dzīvē. Visi vecie „zari”, kas manā dzīvē nesa sliktus „augļus” – ir pilnībā nogriezti. Neiespējamais ar Dievu kļūst iespējams! Atjaunojas attiecības manā ģimenē!
Esmu ļoti pateicīgs par visu to, ko šī gada laikā šeit esmu ieguvis. Un pats galvenais – aizejot no Centra savā sirdī līdzi paņemu Dievu! Dzīvu Dievu! Dievu, kurš patiesi dara brīnumus!


Pateicība visai rehabilitācijas centra vadībai un ikvienam, kas atbalsta šo kalpošanu.

 

 
Viktors Smirnovs, 52 gadi

Kuldīga, 2008