Mareks Sproģis

 

Sveicināti! Mani sauc Mareks. Bija laiks manā dzīvē, kad ikdienas mērķis bija alkohols un narkotikas, bet galvenais manu ienākumu avots bija zādzības un laupīšanas. Un bez ieslodzījuma šādā dzīves ritmā iztikt nevarēja, jo par visu šajā dzīvē ir jāmaksā! Attiecības ar tuviniekiem bija neiedomājamas, viņi mani labāk redzēja ejam, nekā nākam, viņi mani organiski nepanesa.Vienīgā, kas man vēl kaut nedaudz ticēja, bija māte, bet arī viņai tas vairs nenācās viegli... Ar šīm atkarībām es cīnījos jau no pusaudža vecuma, taču tālāk par gribēšanu atbrīvoties no šīm likstām es netiku. 2006.gada laikā vien detoksikācijā biju sešas reizes, biju laidis tā saucamo torpēdu, kura no alkohola mani atturēja tikai apmēram 2. nedēļas. Dzēru jau tā, ka nonācu līdz pašnāvībai, bet pat tas mani nespēja atturēt no alkohola!

 

2007. gada janvārī es pieņēmu vienīgo, un kā tagad saprotu, pareizo lēmumu - es devos uz rehabilitācijas centru, kur mana dzīve pilnīgi izmainījās! Es ieguvu brīvību, to ilgi gaidīto brīvību, kuru meklēju jau tik sen!


Šobrīd ir 2009. gada februāris. Esmu apprecējies, man ir ģimene - kas ir tik ļoti svarīgi. Esmu uzsācis uzņēmējdarbību, nodibinājis firmu. Esmu iemācījies strādāt, uzstādīt mērķus un tos sasniegt. Par to vislielākā pateicība Dievam un, protams, rehabilitācijas centra „Neatkarība” komandai!


No sirds iesaku katram, kurš ir kādu atkarību jūgā - pieņemiet lēmumu, dodieties uz rehabilitācijas centru „Neatkarība” un kļūstiet neatkarīgi! Lai Jums veicas.

 

Mareks Sproģis, 2009. gads